Attēlu aizliegums

Attēlu aizliegums [5.Moz.27:15; 2.Moz.20:4; 5.Moz.5:8; 5.Moz.4:9-23], kas Lutera katehismos tiek pieskaitīts pirmajam bauslim, atšķirīgā veidā no Dieva atklāsmes, ko Viņš Savā Vārdā sniedz Savai tautai, nosaka Dieva un sadraudzības ar Viņu īpašo atklāsmes veidu. Savai tautai Dievs atklājas ne Savas radības attēlā, bet gan Savā Vārdā.

Bet īstais Dieva tēls ir par cilvēku tapušais Dieva Dēls, caur kuru sākotnēji pēc Dieva tēla un līdzības radītais cilvēks [1.Moz.1:26-27] tiek atkal atjaunots par Dieva tēlu [2.Kor.3:18; 2.Kor.4:4; Kol.1:15; Ebr.1:1; Rom.8:29; Jņ.12:45; Jņ.14:9].

Attēlu jomā visos laikos izvēli nosaka tas, kam pieķērusies cilvēka sirds, uz ko viņš paļaujas, kas viņam svarīgs, vienalga, vai tie būtu elku tēli, atmiņu ainas, “imidži”, paraugi jeb ideāli, idejas un ideoloģijas. Kur paraugi sasaista cilvēku vai kā ciešanu tēli viņu nomāc, otrais bauslis mūs aicina atpakaļ pie Dieva.