Arī visi pagāni Kristū tiek pilnībā apžēloti

Jūs, kas citkārt nebijāt tauta, bet tagad Dieva tauta, kas nebijāt apžēloti, bet tagad esat apžēloti. [1.Pēt.2:10]

Šis teiciens stāv skaidri rakstīts pravietim Hozejam [Hoz.2:23], un arī svētais Pāvils to ir pieminējis: “Es savu netautu saukšu par savu tautu” [Rom.9:25].

Tas nu viss attiecas uz sekojošo: Visvarenais Dievs ir īpaši izraudzījis Israēla tautu un izrādījis tai varen lielu godu un devis daudzus praviešus un ar to izdarījis arī daudzus brīnumdarbus, tāpēc ka Viņš gribēja likt Kristum tapt par cilvēku no šīs tautas – tas viss ir noticis [šī] Bērna dēļ, tāpēc Rakstos to dēvē par Dieva tautu.

Bet pravieši to ir skaidrojuši tālāk un sacījuši, ka šis apsolījums tiks lauzts un sasniegs arī pagānus.

Tāpēc svētais Pēteris šeit saka: “Jūs, kas citkārt nebijāt tauta, bet tagad Dieva tauta”. No tā ir skaidrs, ka viņš vēstuli ir rakstījis pagāniem, nevis jūdiem.

Ar to nu viņš grib parādīt, ka praviešu teiciens ir piepildīts, ka viņi nu ir svēta tauta, kurai ir īpašums, priesterība un ķēniņvalsts un viss tāds, kas ir Kristum, ja viņi tic.