Dieva baušļi nevar sabrukt

Nepalikt kaunā ir pretstats svētīgumam. (Ps.119:6)

Mana dzīve kļūst apkaunota, ja sabrūk tas, uz ko es paļāvos. Jo nu man vairs nav tā, kas manai dzīvei sniedz jēgu un pamato, nav nekā, uz ko es varētu atsaukties. Mana dzīve kļūst par izsmieklu un man pašam par apkaunojumu. Es paļāvos uz saviem spēkiem.

Ja mans skats pasaulē nemeklē cilvēkus, pagodinājumus un labumus, bet vienīgi Dieva bausli, tad es nekritīšu kaunā, tādēļ ka Dieva baušļi nevar sabrukt, jo Dievs pats tos uztur un līdz ar tiem arī ikkatru, kas uz tiem lūkojas.

Es lūkojos uz Dieva baušļiem tad, ja manas izvēles vairs nenosaka citi cilvēki, nedz manis paša domas vai pieredzes, bet es vienmēr no jauna, arī pretēji savām dievbijīgajām domām vai pieredzēm, jautāju pēc tā, ko Dievs man pavēl. Es varu krist kaunā arī ar manām visdievbijīgākajām izvēlēm un ceļiem, bet nekad ar Dieva bausli.

Taču lai sadzirdētu īsto bausli, un tā atpazītu neizsīkstošo Dieva labumu visos Viņa baušļos, nepieciešama visnopietnākā uzmanība, apveltīta ar nenogurdinošu jautāšanu un mācīšanos.