Lūgšana svētdienā pēc Ziemassvētkiem

Kungs Jēzus! No tava Svētā Vārda mēs zinām, ka Tu šajā pasaulē esi nācis un tapis cilvēks, lai darītu cilvēkus svētus.

Bet kā tas nākas, ka Tu citam esi likts par krišanu, bet citam par augšāmcelšanos un citam par zīmi, kam tiek runāts pretī? [Lk.2:34]

Ak, Kungs, tā gan nav tava vaina. Ja Tu, ak, Pestītāj, citam kļūsti par pieduršanas akmeni un par piedauzīšanās akmeni, tad tādi paši tīši pie Vārda piedauzās un pakrīt, kur viņiem bija jāpieķeras un jāceļas. Palīdzi tad mums, mīļais Jēzu, ka mūs neatrod pie tādiem.

Lai tavs Gars valda mūsu prātu, ka mēs Tevī ticam, un netopam kaunā. Lai tavs Vārds mūsu sirdīs ir jo spēcīgs jau šodien. Lai mēs gada noslēgumā svētīgi domājam un runājam par taviem lielajiem darbiem, ko esi darījis pie mūsu miesas un dvēseles, to mēs lūdzamies Tev:

Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī no ļauna. Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.