Ietērpti kāzu drēbēs
“Un kalpi izgāja uz lielceļiem un atveda kādus vien atrazdami, ļaunus un labus, un kāzu nams pildījās ar viesiem. Tad ķēniņš iegāja viesus aplūkot un ieraudzīja tur vienu cilvēku, kas nebija ģērbies kāzu drēbēs.” [Mt.22:10-11]
Līdzībā mēs redzam kādu biedinošu ainu, ar kuru Pestītājs mūs vēlas dzīšus dzīt pie Dieva dāvātajiem žēlastības līdzekļiem – Dieva vārda un Svētās Kristības, Grēku piedošanas un Svētā vakarēdiena. Proti, kāzu namā tika aicināti visdažādākie ļaudis, bet viens nebija ģērbies kāzu drēbēs.
Dievs nevienam pasaulē neliedza savu žēlastību – pa visu pasauli izgāja viņa vēstneši un aicināja uz kāzu mielastu. Un kāzu nams pildījās viesiem. Visi šie cilvēki pār pārēm saņēma Dieva žēlastību – un tas ir attēlots kā viņu ietērpšana kāzu drēbes.
Proti, tāds ir Dieva apsolījums – Kaut jūsu grēki arī būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs; kaut tie arī būtu kā purpurs, tomēr tie kļūs kā vilna. Un Jēzus sacīja saviem mācekļiem: Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ, ko Es uz jums esmu runājis. To visu Dievs ikvienam dāvā vienīgi Jēzus Kristus dēļ. Paši par sevi viesi nebija ne tīri, ne šķīsti, ne tērpti krāšņās, ne baltās drēbēs, nedz bija Dievam pieņemami. Un viņi paši nemaz nespēja tādi būt.
Bet kāds cilvēks bija noraidījis šo Dieva žēlastību nezināmu iemeslu dēļ. Iespējams, iedomības vai slinkuma dēļ viņš bija kļuvis pārdrošs vai kūtrs, to mēs nezinām – bet viņš ir Dieva priekšā pats savā taisnībā, bez ticības taisnības, kuru vienīgi Jēzus Kristus dēļ Dievs mums dāvā caur savu Vārdu un sakramentiem.
Šī līdzība mums māca, ka mums nav jābaidās no Dieva soda, tiesas un mūžīgās pazudināšanas, kamēr uzticamies vienīgi Dieva žēlastībai Jēzū Kristū. Tādēļ uzlūkosim nopietni šo Jēzus līdzību. Vēl mums un visai pasaulei ir žēlastības laiks. Āmen.
Ieskaties