:: e – BAZNICA ::

Jaunava stāvoklī

“Un redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi dēlu, un sauksi Viņa vārdu: Jēzus. Tas būs liels, un Viņu sauks par Visuaugstākā Dēlu.” [Lk.1:31-32]

Mēs atzīstam, ka Jēzus Kristus ir Dievs un cilvēks: Viņš ir “ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas”. Šī tad nu ir šo baznīcas svētku vēsts.

Eņģelis pavēstīja Marijai, ka cilvēka Jēzus dzīvību iedegs Svētais Gars. Dieva Dēls Kristus ir bijis pirms pasaules sākuma. Viņš ir Dievs, debesu un zemes Radītājs. Pasludināšanā Kristus, mūžīgais Dieva Dēls, savienojās ar nedzimušo cilvēku Jēzu, lai Tas “dzimtu no sievas”. Šinī savienībā Dievs tur solījumu, ko devis pēc grēkākrišanas, – ka “sievas dzimums” sadragās čūskai galvu. [1.Moz.3:15]

Marija bija ārkārtīgi pārsteigta, uzzinot, ka dzemdēs bērnu. Bet eņģelis teica viņai: “Svētais Gars nāks pār tevi, un Visuaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc Tas, kas no tevis dzimis, būs svēts un taps saukts Dieva Dēls.” [Lk.1:35]

Kāpēc šie vārdi mums ir tik nozīmīgi? Tie atklāj vienīgo pestīšanas ceļu. Mūs nevar pestīt parasts cilvēks. Parasts cilvēks ir tāds pats grēcinieks kā mēs, bet Jēzus Kristus ir patiess cilvēks un tomēr patiess Dievs: “Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū.” [Jņ.1:14] Tādējādi Pasludināšanas diena ir līdzīga Ziemassvētkiem, tas ir pravietojums par Ziemassvētkiem un to sākumu. Var sākties gaviles par Pestītāja dzimšanu: “Gods Dievam augstībā!”

Mēs Tev pateicamies, mūžīgais Dievs, ka pēc visas cilvēces grēkākrišanas Tu neesi mūs pametis, bet esi nolēmis mūs glābt. Lai uzņemam Dieva vārdu par Pestītāja nākšanu savās sirdīs, un lai tas rada mūsos dzīvu ticību. Āmen.