Skip to content
3. oktobris, 2023
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

64. Kad mēs kalpojam saviem vecākiem?

  • Sākums
  • Būtiskās atšķirības starp Lutera mācību un Romas katoļu mācību
  • e-raksti

Būtiskās atšķirības starp Lutera mācību un Romas katoļu mācību

Uģis Sildegs
Noklausies šo e-publikāciju

Ar ko Lutera sludinātā mācība atšķiras no Romas katoļu mācības? Norvēģu luterāņu teologs Karls Frederiks Vislofs min četras būtiskas atšķirības, kas Lutera mācību šķīra no pāvesta baznīcas:

  1. taisnošana un pestīšanas pārliecība;
  2. bauslības un Evaņģēlija izšķiršana;
  3. Svētie Raksti kā vienīgā autoritāte baznīcā;
  4. izpratne par baznīcu.

Protams, ka pastāv vēl arī citas atšķirības, taču šīs bija tās būtiskākās.

Būtiskās atšķirības starp Lutera mācību un Romas katoļu mācību

Pirmkārt, būtu jārunā par pestīšanas pārliecību, par jautājumu, kas pašam Luteram ilgstoši nedeva mieru un lika viņam izmisīgi meklēt atbildi. Kā es varu iegūt pārliecību, ka Dievs man ir žēlīgs? Luters dedzīgi sekoja visiem baznīcas priekšrakstiem, viņš kļuva par mūku un sūdzēja savus grēkus ar lielu centību, taču tas viss viņam nelīdzēja. Viņš nespēja mīlēt Dievu un atbrīvoties no saviem grēkiem. Līdz sirds dziļumiem viņš iepazina savu grēcīgo sirdi un tās pretestību Dievam, viņš zināja, ka Dievs ir bargs tiesnesis un neatstāj nesodītus cilvēka grēkus. Kā gan lai iegūst pārliecību par Dieva žēlastību un piedošanu?

Grēcinieka taisnošana

Saskaņā ar Romas katoļu mācību – grēcinieka taisnošana ir kā dziedināšanas process, kurā cilvēks ar Dieva žēlastību pakāpeniski tiek darīts arvien labāks un svētāks. Taču Luters, būdams uzticīgs katolis, pats “uz savas ādas” pārliecinājās, ka cilvēks ar savu dzīvi un vislabākajiem centieniem nespēj kļūt pilnīgi taisns un būt Dievam patīkams. Savās Svēto Rakstu studijās Luters guva atziņu, ka Bībelē ir pavisam cita mācība par grēcinieka taisnošanu.

Pāvila vēstule romiešiem viņam mācīja saprast, ka taisnība ir atrodama nevis mūsos pašos, bet gan Kristū, tātad – ārpus mums. Šo taisnību ir iespējams saņemt vienīgi ticībā. “Jo Evaņģēlijā atklājas Dieva taisnība no ticības uz ticību, kā rakstīts: no ticības taisnais dzīvos.” (Rom.1:16) Ticībā Kristus taisnībai mēs varam būt pārliecināti par savu glābšanu, jo tad mūsu taisnošana nav vairs pamatota mūsos pašos – mūsu sajūtās, labajos darbos un dievbijībā, bet tā balstās uz drošāka pamata – uz dievišķās patiesības par Jēzu Kristu, kas ir miris par mūsu grēkiem un augšāmcēlies mūsu taisnošanai. Paši sevī mēs esam un paliekam grēcinieki, bet Kristū mēs topam svēti un pilnīgi.

Tiesa, arī Romas katoļi māca par ticību un žēlastību, taču viņi tam līdzās pievieno mīlestību un labos darbus, kas arī esot nepieciešami pestīšanai. Bet Luters stingri iestājās par to, ka mēs esam taisnoti un glābti vienīgi Kristus nopelna dēļ, vienīgi ticībā, bez saviem nopelniem. Kristus veiktais glābšanas darbs ir pilnīgs un pabeigts, un tam nav vajadzīgi nekādi papildinājumi. Ne svētie, ne Svētā Marija, ne pāvests nevar būt starpnieki starp Dievu un cilvēkiem, jo ir tikai viens Starpnieks – Kristus. Neviens labais darbs, ne labā griba, ne kāds cits nopelns nevar mūs taisnot Dieva priekšā, to spēj vienīgi Kristus un ticība Viņam.

Bauslība un Evaņģēlijs

Otrkārt, Luters no Svētajiem Rakstiem bija mācījies izšķirt divas dažādas mācības – bauslību un Evaņģēliju. Viduslaiku katoļu baznīca un tās teoloģija, protams, šādu izšķiršanu nepazina un viņiem tas bija kas jauns. Taču aplami būtu domāt, ka tas bija kāds Lutera jaunizgudrojums. Nebūt ne. Bauslības un Evaņģēlija atšķirību viņš bija mācījies no Svētajiem Rakstiem, it īpaši apustuļa Pāvila vēstulēm, kur skaidri un nepārprotami ir izšķirtas abas šīs mācības.

Ko nozīmē šī izšķiršana? Proti, Evaņģēlijs nav tas pats, kas bauslība. Bauslība prasa un pavēl, aizliedz un apsūdz. Bauslība prasa no visiem cilvēkiem pilnīgu taisnību un svētumu un liek cilvēkiem atzīt savu grēcīgumu Dieva priekšā. Turpretī Evaņģēlijs ir kas cits. Tas ir Dieva vārds, kas no mums neko neprasa, bet tikai dod un dāvina. Evaņģēlijs ir vēsts par Jēzu Kristu un visām Viņa dāvātajām svētībām – grēku piedošanu, apžēlošanu, mūžīgo dzīvību un Debesu valstību.

Tāpēc ir tik nozīmīgi izšķirt šīs divas mācības: bauslību – kas parāda grēkus, un Evaņģēliju – kas sniedz grēku piedošanu. Ja šīs divas mācības netiek pareizi sludinātas, tad Dieva vārdam tiek laupīts tā glābjošais spēks. Luters bija pārliecināts, ka baznīcā ir nepieciešams sludināt abas šīs mācības, lai ar bauslību atklātu cilvēka grēcīgo stāvokli un ar Evaņģēliju sniegtu mierinājumu un glābiņu. Un pats galvenais ir tas, lai kristieša sirdsapziņā Evaņģēlijam būtu noteicošais vārds, jo tieši “Evaņģēlijs ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic”.

Svētie Raksti – augstākā autoritāte

Luters līdz ar apustuļiem un senbaznīcu mācīja, ka Svētie Raksti jeb Dieva vārds ir augstākā autoritāte baznīcas dzīvē. Nekas nevar būt līdzvērtīgs Svētajiem Rakstiem – ne tradīcijas, ne baznīcas koncilu lēmumi, ne pāvesta un viņa teologu mācības, ne arī kādu citu jaunu “praviešu” atklāsmes. “Vienīgi Svētie Raksti drīkst iedibināt ticības mācības, bet neviens cits, pat ne eņģelis no debesīm (to nedrīkst),” raksta Luters. Tātad – vienīgi Svētie Raksti. Bībelē mums ir dota visa nepieciešamā Dieva atklāsme par mūsu glābšanu ticībā Kristum un kristīgu dzīvi šai pasaulē.

Romas katoļu baznīca tam nepiekrīt un līdzās Svētajiem Rakstiem tā liek baznīcas un tradīcijas autoritāti, kā arī šodien – vēl pāvesta nemaldību ex catedra. Līdz ar to Romas baznīcā ir iespējams ieviest jaunas mācības – pat tādas, kas nav atrodamas Bībelē. Luters pret to pamatoti iebilst, jo baznīcā nevar būt citas autoritātes kā Raksti un neviena mācība nedrīkst būt pretrunā ar Svētajiem Rakstiem. Luters saka:

Tāpēc drīzāk ir jāuzticas vienkāršam kristietim, kas vadās pēc Dieva vārda, nevis pāvestam un konciliem.

Izpratne par baznīcu

Lutera izpratne par baznīcu ļoti lielā mērā atšķiras no Romas katoļu izpratnes. Romas baznīca ir izveidojusi uzskatu par baznīcu kā labi organizētu struktūru, ar noteiktu hierarhiju un pāvestu tās virsotnē. Bet salīdzināsim to ar Lutera sacīto Šmalkaldes artikulos:

Katrs septiņgadīgs bērns, paldies Dievam, zina, kas ir baznīca, proti: svēti ticīgie – avis, kas dzird sava gana balsi.

Citiem vārdiem sakot, baznīca ir ticīgo saime, kas patiesi tic un pieder Kristum. Ticīgos var pazīt pēc tā, ka viņi dzird un seko Jēzus vārdiem. Tā ir patiesas baznīcas pazīme, ka viņi klausās vienīgi Jēzus balsī un nevienā citā. Jēzus balss ir dzirdama tur, kur ir skaidrs Evaņģēlijs un Viņa svētie sakramenti. Jo tikai ar Evaņģēliju un sakramentiem Dievs iededz un uztur cilvēkos patiesu ticību. Tātad baznīca nevar tikt būvēta ne uz kā cita, kā vien uz Dieva vārda pamata.

Jā, tikai un vienīgi uz Dieva vārda. Bet kāpēc mēs tik daudz runājam par Luteru un citējam viņu? Ne jau tāpēc, ka mēs viņu uzskatītu par nemaldīgu autoritāti. Pats Luters ir lūdzis, lai nesauc baznīcu viņa vārdā, – neviens lai nesauc sevi par luterāni, bet gan par kristieti. “Jo, kas tad ir Luters? Šī mācība taču nav mana,” kā viņš pats ir teicis. Tieši tā. Mēs uzklausām Luteru tiktāl, cik viņš uzticīgi skaidro Rakstus un sludina Dieva vārdu, bet ne pāri par to. Taču no vārda “luterānis” praksē nav tik viegli izvairīties (un to arī pats Luters saprata), jo kristiešu vārds bieži tiek lietots vietā un nevietā. Tāpēc vārds “luterānis” lai kalpo kā atšķirības zīme tiem, kas vēlas piederēt baznīcai, kur sludina skaidru Evaņģēliju.

Tēmas: augstākā autoritāte bauslības un Evaņģēlija izšķiršana grēcinieka taisnošana Karls Frederiks Vislofs Lutera citāti Lutera mācība Par Baznīcu pāvesta nemaldība pestīšanas pārliecība Romas katoļu mācība Šmalkaldes artikuli Vienīgi Svētie Raksti

Continue Reading

« Tuvākā goda aizsargāšana
Cilvēcei ir nepieciešams privātīpašums »
                       

Ieskaties

Tas Kungs - mūsu taisnība
Atjaunošanās caur atgriešanos
Svētdarīšana luteriskajā teoloģijā
Pamest savu pirmo mīlestību

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Cīņas laukā ar Dievu Cīņas laukā ar Dievu
    • e-apceres

    Cīņas laukā ar Dievu

  • Ko mēs lūdzam Tēvreizes septītajā lūgšanā? Ko mēs lūdzam Tēvreizes septītajā lūgšanā?
    • e-mācība

    Ko mēs lūdzam Tēvreizes septītajā lūgšanā?

  • Kristība, ko veikuši neatdzimuši garīdznieki vai krāpnieki Kristība, ko veikuši neatdzimuši garīdznieki vai krāpnieki
    • e-raksti

    Kristība, ko veikuši neatdzimuši garīdznieki vai krāpnieki

  • Noguruši un apgrūtināti Noguruši un apgrūtināti
    • e-refleksijas

    Noguruši un apgrūtināti

  • Ticība neglābj - tā pieņem glābšanu Ticība neglābj – tā pieņem glābšanu
    • e-refleksijas

    Ticība neglābj – tā pieņem glābšanu

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Kāds tad ir Dieva bauslības mērķis un uzdevums?
  • Grāmatu DOŠANAS akcija
  • Važas, Spogulis, Pavadonis vai?
  • Iezīmes, kuras ir raksturīgas gan bauslībai, gan Evaņģēlijam
  • Pirms 500 gadiem Luters tika izslēgts no katoļu baznīcas
  • Kā cilvēki attiecas pret Dieva baušļiem
  • Kristus brīvība

Pēdējie komentāri

  • Janis Karklins: “Cik patiesi teikts, ja paliekam bibliskā kontekstā un cik viegli sagrozīt, ja neturamies pie bibliskās patiesības.”
  • Roberto: “talyc iespējams, ka, ja lasa iepriekšējās daļas, bilde paveras plašāka”
  • talyc: “Visnotaļ interesanti Valters apcer šo tēmu. Es piemēram būtu sācis ar to, ka komunisma idejas, tā būtība un visa ideoloģija…”
  • Roberto: “Patiesais-Taisnais, pēc kā spried par maniem darbiem Mt.6:3, jo ne no cilvēka gribēšanas vai skriešanas, bet viss no Dieva žēlastības?”
  • Patiesais-Taisnais: “Tādēļ redzi, Es celšos, saka Tas Kungs, pret tiem praviešiem, kas Manus vārdus nozog cits citam! Jā, redzi, Es celšos…”

RSS e – POLEMIKA

  • Dievs Svētī Latviju, Mūs Dārgo Tēviju ... kāpēc mums ir tāda himna?
  • Politiskās atšķirības. Vai to pamatā ir atšķirīga reliģiozitāte?
  • Teātris, dejas un citas izklaides ..

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Atkl.21:6
    Es iztvīkušam došu no dzīvības ūdens avota bez maksas.

ilustrētā baznīca

Eksorcista komplekts
Eksorcista komplekts

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Desmit Dieva baušļi Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēks grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2023